Krēslas sveiciens

Fricis Bārda, Dzidriņas megasistēma

Es sēdu ar domām par tevi
un dzirdu kā pumpuri plīst
tāltālu kur birzīte brūnā
un lietutiņš mirgādams līst.

Es sēdu ar domām par tevi
un dzirdu kā vizbulīts smej
zem ozola pērnajās lapas,
kad mēnesis sudrabu lej.

Es sēdu ar domām par tevi
un dzirdu kā spārnus sāk celt
nakts gari pār melnajām upēm,
kur cietējiem asras iet smelt.

Es sēdu ar domām par tevi
un dzirdu tik daudz - ak,tik daudz!
Un pēkšņi tad:klusinīņ klusu
nakts dzīlē tu vārdā mani sauc.