Fricis Bārda, Dzidriņas megasistēma
Es sēdu ar domām par tevi un dzirdu kā pumpuri plīst tāltālu kur birzīte brūnā un lietutiņš mirgādams līst. Es sēdu ar domām par tevi un dzirdu kā vizbulīts smej zem ozola pērnajās lapas, kad mēnesis sudrabu lej. Es sēdu ar domām par tevi un dzirdu kā spārnus sāk celt nakts gari pār melnajām upēm, kur cietējiem asras iet smelt. Es sēdu ar domām par tevi un dzirdu tik daudz - ak,tik daudz! Un pēkšņi tad:klusinīņ klusu nakts dzīlē tu vārdā mani sauc.