Viktors Tilčiks, Viktors Tilčiks
Kas es būtu, ja mēs toreiz Paietu viens otram garām Nesatiktos, nepieskartos manas lūpas lūpām tavām Tā ir tava mīlestība, kurai sekoju pa pēdām Tā ir mana ceļa zvaigzne, tā ir mana gaisma svētā Kur es būtu, ja tu naktīs Gaismu neiedegtu logā Nomaldītos klaidu ceļos, Sirdi nospēlētu krogā. Tā ir tava mīlestība, kurai sekoju pa pēdām Tā ir mana ceļa zvaigzne, tā ir mana gaisma svētā! Kam es pašā ziemas vidū Nestu sārtu rožu klēpi Ja tu mani negaidītu, Ja es tevi nemīlētu. Kas es būtu, ja mēs toreiz Paietu viens otram garām Nesatiktos, nepieskartos Manas lūpas lūpām tavām Tā ir tava mīlestība, kurai sekoju pa pēdām Tā ir mana ceļa zvaigzne, tā ir mana gaisma svētā!