Bērzi

Helmers Pavasara, Fricis Bārda

Manas dzimtenes svētie bērzi
Stāv pulciņos zilgani bāli
Un klusi plaukstošām rokām
Svētī dīgstošo zāli.

Vēl puķu dvēseles viegli
Pa baltajiem mākoņiem līgo
Un pieauž ar ziedoņa ilgām
Debesi bezgalīgo.

Bet bērzi un dzimtenes lauki
Uz mākoņiem lūgšanas raida
Un viņas, tīmekļu maigas,
Uz zemi laižamies gaida…

Iet tīrumā salīcis arājs,
Vecs, sirms jau, zūd locekļos jauda..
Bet puķu dvēseles viņam
Ausīs dzied un vaigus glauda.  glauda

Birzmalā tumšajām acīm
Viņš ilgi mākoņus pētī,
Un bērzi dzeltenām rokām
Viņa sirmo galvu svētī.

Manas dzimtenes svētie bērzi
Līgojas zilgani bāli,
Un dzimteni vienos ziedos
Tie redz jau, bet tāli vēl, tāli.