Leonīds Breikšs
Ne tikai ilgās tvīkt un pazemīgi cerēt, Lai māca diena tās, kas plecos gulst kā slogs; Mums jāprot šķēpu tvert un iet ar laimi derēt, Un pašiem jāizcērt uz nākamību logs. Mums jāprot spēku smelt, kur citi sāpes smeļas, Mums jāmāk nepagurt, kur citi vārgi krīt. Lai mūsu karogi un mūsu domas ceļas, Un jaunu dienu lai mums pasludina rīt!