R. Kuksinovičs, O. Deigelis, Oskars Deigelis, Oskars Deigelis
Jāiegrimst tumsā man Lai dzirdu kā tas skan Kad pasaule slīd prom Lēnām tā aizlido Kas manam saprātam Tik pēkšņi noburtam Liek Tevī raudzīties Kā gan var novērsties Un kā lai uzminu Ko īsti domā Tu Ja Tevi nemaz nezinu Vēl brīdi gaismas spīd Zeme zem kājām slīd Un arī es tai līdz Un prožektoros tīts Pavisam agrais rīts Tavs acu skatiens mirdz Man krūtīs dauzās sirds Kā gan var turēties Pretī Tev atrasties Ar plaukstām saskarties Un atkal atlaisties Tavs smaids kā iegravēts Kur gan ir palicis spēks Ar vienu skatienu Es Tevī pazudu Es sevi meklēju Kaut gan pats nezinu Kur lai atrodu Es kūstu katrā Tavā izelpā Un slīkstu Tavā acu mirdzumā Vai ņemsi mani līdz šai brīnumā Savādā