Meitenei no 6b

Nikolajs Puzikovs

Šķiet, tas aizgājis un tā nav
Bet tas nepāriet nē un nē
Acu priekšā kā šodien stāv
Meitene no 6b
Acis zilas kā okeāns
Kā saule vakarā
Viņas smaids un es mulstu no tā
Toreiz šķita, ka tūlīt būs
Medus un putna piens
Bet jau atkal laiks izjoko mūs
Nav nekā - esmu viens
Lēni kā lapas krīt, dienas iet
Un pārtop asarās
Jo varbūt un gandrīz 
Šajā pasaulē vairs neskaitās

Ko tagad nozīmē
Dzīvot šai pasaulē
Kurā pusē vējš
Tevi aiznesis ir
Vai Tu vēl atceries
Sirdi uz tāfeles un
Mazo smaidiņu 
Savā burtnīcā

Atsūti vēstuli man
Mana adrese ir Tavās asarās

Vai Tu vēl atceries
Sirdi uz tāfeles
Mazo smaidiņu
Savā burtnīcā

Ko tagad nozīmē
Dzīvot šai pasaulē
Kurā pusē vējš
Tevi aiznesis ir
Vai Tu vēl atceries
Sirdi uz tāfeles un
Mazo smaidiņu
Savā burtnīcā

Tas meitenei no 6b.