Lāstekas

Brāļi Ziemeļi, Brāļi Ziemeļi, Brāļi Ziemeļi

Jau lāstekas re atkal pil,
Un eju es pie zīlniecēm tad zīlēt.
Es neticu, ka mani mīl,
Par ko, par ko, par ko var mani mīlēt.

Piedz.
Kāds savāds neizsakāms lāsts,
Es neticu nevienam, ka es vizu.
Es neesmu koks nenobrāzts,
Es esmu koks ar saplosītu mizu.


Es esmu vakars samocīts,
Es neticu, ka rīta stundu zīlē.
Es neticu, ka esmu rīts,
Un mani tā kā rīta rasu mīlē.

Piedz.
Kāds savāds neizsakāms lāsts,
Es neticu nevienam, ka es vizu.
Es neesmu koks nenobrāzts,
Es esmu koks ar saplosītu mizu.