Roberts Gobziņš
Un ballītē tu satikies Ar meiteni no slokas Pēc Lielupes tā smirdēja Un naftā bij tai rokas Ir aizliegumi ezeros Ir aizliegumi upēs Tur simtu gadu milicis Ar mapi krūmos tupēs Es negribēju zivi Bet lai mēs būtu divi Ir citi divi sili Ap sabrukušu pili Un tu man esi viņa Un es tev esmu viņš Un es tev saku mēness Tu saki mēnestiņš Pat baletā ir tā Ka tu tam esi tā Es neeju uz baletu Tur nav nekā Un tu man esi viņa Es tev esmu viņš Un es tev saku mēness Tu saki mēnestiņš