Jānis Strazds, Guntars Račs, Cacao, Andris Ērglis
Ripoja akmens lejā no kalna, Domāja kā nu būs Vai zemu kritīs, vai tālu ripos, Vai saules smiltīs žūs Vai ceļš vēl ir tāls, Nav neviens kam pajautāt Viņš tic, ka nekad nevajadzēs stāt Piedz.2x Bet tikmēr tur aiz kalna viņa pusē Dziļa, dziļa upe projām skrien Un par to ko zina mēmi klusē vēl arvien Ripoja akmens ilgi, jo ilgi, Skatījās debesīs Varbūt tā krauja līkumā straujā Augšā to uzmetīs Vai būs tur vēl kāds Nav neviens kam pajautāt Viņš tic, ka nekad nevajadzēs stāt Tai dzelmē kur guļ, akmens salauzta sirds mēs arī reiz būsim līdzās Un pērlēs, kas tur dzēli vientuļas mirdz mēs rotāsimies