Imants Skrastiņš
Es tagad dzīvoju labi, Jo sapņu pīpe ir man; Un kopā kad esam mēs abi, Drīz dēkas nāk arīdzan. Man pieder tepiķi koši Reiz arābi auduši tos; Tie mani, kur gribu, nes moži Tiklīdz uz tiem es uzsēstos! No rīta Mekā es esmu, Bet vakarā Bolīvijā, Ja vēlos man hiacinšu dvesmu, Nakts uzelpo Landrijā! Man cepure ar flamingo spalvu Ir grebta no melones Tiklīdz ar to apsedzu galvu, Jau neredzams topu es. Zem cepures šīs aug man slava Par ķēniņu pārvēršos! Man jautā, kur valstība Tava? Lūk, dūmos un padebešos! Un pīpi tā piebāzis pilnu Ar tabaku saldi kas tvan; Pēc darbošanās es zvilnu, Un labi, tik labi ir man.